Rīga. Triloģija

Jānis Einfelds

Savulaik literatūrkritikas eseju krājumā par latviešu postmodernismu “Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs” Guntis Berelis rakstīja: “Literatūra sākas vien tad, kad tiek pārkāptas robežas. Šaipus robežām ir reprodukciju un novelkamo bildīšu māksla. Viņpus — teritorijas, par kuru piederību vai nepiederību literatūrai top skaidrs tikai tad, kad kāds autors pa tām izklejojies.” Rakstnieka Jāņa Einfelda (1967) “Mēness bērns”, “Cūku grāmata”, “Veči”, “Pornogrāfisko bildīšu tirgotājs”, “Neļaudis”, “Palaidnis”, “Meļu dzīres” un nu arī triloģija “Rīga” — lai arī savā ziņā atšķirīga no Einfelda iepriekšējiem darbiem — pilnīgi noteikti ir pārliecinošas un nepiejaucētas literatūras teritorija. Triloģijā “Rīga” caur trīs māsu — Martas, Elīzes un Elīnas — likteņiem autors ierauj mūs pašu pagātnē-tagadnē-nākotnē, kur visi grēki un to sekas kā uz delnas. Visās trīs šajos vākos ieslēgtajās triloģijas daļās — “Rīga Latvijā”, “Rīga Rīgā” un “Jūra” — lasītāju gaida spoža groteska un vīpsnīgs romantisms, asprātīgas un neparastas alegorijas, simbolu un metaforu kaujas, neierobežota visdažādāko laiku un to atstāto nogulu kombinēšana, sirreālisms un skaudrs reālisms, it kā neticama, absurda pasaule, kas tomēr ir arī līdz mielēm pazīstama, — tāds ir Einfelda prozas kosmoss, un tajā, protams, ir vieta arī Rīgai, kura… nu ir gatava…

Izdevējs: 
Dienas Grāmata
Izdošanas gads: 
2015
10.50 EUR

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

Norēķinu iespējas

Kuponu atlaides

Abonēt vari arī zvanot
klientu servisam

67292633

Dāvini žurnālus bērnunamu bērniem